Kā zināms, pasaulē, tostarp arī motopasaulē, nekas nestāv uz vietas. Viss mainās, viss attīstās. Pārmaiņas piedzīvojis arī viens no pagājušo gadu spilgtākajiem debitantiem — „Honda NC”. Vienkārša, bet spēcīga šasija, superpraktisks dizains (iespaidīgais bagāžas nodalījums degvielas bākas vietā vien ir ko vērts!), dzinējs, kam daudzas detaļas ir unificētas ar „Honda Jazz” automašīnas dzinēju. Iekļaušanās jaunajā A2 kategorijā, zema cena un degvielas patēriņš — vienā mirklī „NC” sērija kļuvusi par bestselleru.
Tomēr kopš šā gada sakuma populārais modelis ir piedzīvojis šādas tādas pārmaiņas. Dzinējs ir ieguvis papildu 75 kubikcentimetrus darba apjoma un 5 ZS jaudas, kā arī papildu balansieri; divu sajūgu robotizētā transmisija ieguvusi jaunu vadības programmatūru.
Testam tika piešķirti divi pilnīgi identiski motocikli — viens ar tradicionālo mehāniku, otrs — ar „DCT” automātisko transmisiju. Attiecībā uz mehānisko kārbu nekādu jautājumu neradās — kā jau tas ir pieņemts „Honda” motocikliem, kārba strādāja kā Šveices pulkstenis, bet automatizētā dubultā sajūga „automāts” izraisīja neviltotu interesi.
Tātad — kā tas viss strādā uz motocikla? Ņemot vērā, ka šī nebija mana pirmā tikšanās ar robotizētajām transmisijām, atšķirībā no interesentiem, kas pētīja ielas malā stāvošo „NC750X”, manī šoku neizraisīja sajūga un ātrumpārslēdzēja sviras trūkums tradicionālajās izvietojuma vietās. Patiesībā es sevi pieķēru pie domas, ka atkritusī iespēja spaidīt sajūgu pavēra vēl nebijušas iespējas kreisajai rokai. Tikai nepadomājiet neko sliktu, vienīgi rūpēs par pasažieres drošību visu brauciena laiku es ar kreiso roku pieturēju viņu pie kājas, lai viņa justos droši, braucot ar šo motorizēto spēkratu. Turklāt zinātniskā eksperimentā noskaidrojās, ka „drošības sajūtu” bija iespējams nodrošināt arī apstāšanās un braukšanas uzsākšanas laikā. Tā kā, ja jums kādreiz pasažiere pajautās, vai ar šo motociklu braukt ir droši, atbildiet apstiprinoši!
Ak jā, nedaudz novērsos no tēmas. Kā īsti strādā robotizētā divu sajūgu transmisija? Motociklam pēc tādas pašas līdzības kā automašīnās ir šādi darba režīmi: N — „Neitrāle”, D — „Drive” (braukšanas režīms), S — sporta režīms. Taustiņš režīmu pārslēgšanai ir izvietots uz labā slēdžu bloka, un režīmu aktivizēšana notiek ar labās rokas īkšķi. Tieši tāpat, kā daudzās automašīnās ir paredzēta arī manuālā vadība ar kreisajā vadības blokā izvietotajiem taustiņiem „+” un „–”.
Tomēr atšķirībā no automašīnu „automātiem” „Honda” automātiskajām „DCT” kārbām ir kāda ļoti būtiska priekšrocība. Pārvietojoties ar automašīnu, kārbai atrodoties „Drive” režīmā, jums ir jātur nospiests bremzes pedālis, lai automašīna nesāktu braukt uz priekšu. Motocikla kārba, aktivizējot „Drive” režīmu, ieslēdz pirmo pārnesumu, bet sajūgs paliek atvienots un motocikls nekur nebrauc. Kustība uz priekšu notiek tikai tad, kad sākat atvērt gāzi. Turklāt braukšanas uzsākšana ir iespējama tikpat precīza kā ar mehānisko sajūgu. Vēlaties uzsākt braukšanu ļoti līgani, lēnāk grieziet gāzes rokturi, vēlaties straujāk — grieziet straujāk! Vajag tikai nedaudz pakustēties uz priekšu — lūdzu, šaurā vietā apgriežoties, ir jāpabrauc pusmetrs uz priekšu, jāpastumjas atpakaļ, pēc tam atkal pusmetru uz priekšu — nekādu problēmu! Pamēģiniet šādu manevru veikt ar automašīnu!
Kārba strādā ļoti labi, visas pārslēgšanās notiek korekti un bez jaudas pārrāvumiem. Savienojot to ar brīnišķīgu ergonomiku, „Hondai” ir izdevies radīt ārkārtīgi draudzīgu, viegli vadāmu (ar šo motociklu braukt ir ne sarežģītāk kā ar velosipēdu) ikdienas braucamrīku. Patīkamu pārsteigumu sagādāja ne tikai vieglā vadāmība un ērtums, braucot kopā ar pasažieri, bet arī izcils lukturis, kas „NC750X” padarīja par ceļu karali, pārvietojoties naktī. Tuvās gaismas bija tik spēcīgas un tik labi izgaismoja ceļu, ka automašīnu vadītāji bija diezgan lielā neizpratnē. Par tālajām gaismām nemaz nerunājot, ceļu izgaismoja, kā vilciena prožektors.
Esmu lasījis citu kolēģu atsauksmes par bažām, ka motocikls ar automātisko „DCT” pagriezienos var pārslēgt pārnesumu un ka tas var izjaukt tā stabilitāti... Nobraucot 300 km ar automātisko kārbu, tā arī nesapratu, par ko ir „cepiens”. Pirmām kārtām tas nav sporta motocikls, kam ir jāizbrauc pagrieziens maksimālajā ātrumā, ar motora vākiem gandrīz skarot asfaltu, riepām esot uz to saķeres galējās robežas. Šis ir ikdienas lietošanai paredzēts transportlīdzeklis, un līdz tādiem darbības režīmiem, kad būtu nepieciešams uztraukties par riepu saķeri pārnesumu maiņas brīdī, tam ir tik tālu kā ar kājām līdz Marsam. Turklāt dubultais sajūgs nodrošina tik maigu pārslēgšanos, ka problēma atkrīt pati no sevis. Drīzāk jau visas šīs bažas sakņojas domāšanas stereotipos gan par to, kādam ir jābūt motociklam, gan nespējā pieņemt jauno. Atcerieties taču, kā bija, kad pie mums parādījās pirmās automašīnas ar automātiskajām kārbām? Kādus tikai sliktumus par tām nenācās dzirdēt! Un kā ir tagad? Daļa cilvēku, nemaz neko negrib dzirdēt par mehāniskajām kārbām. Protams, vienmēr būs kāds, kas izvēlēsies mehāniku, un tas nav slikti. Kā saka — pēc garšas un izskata visi flomāsteri ir dažādi. BET. Atbildēsim uz jautājumu: ja jums nav nepieciešamas ikdienā kādas ļoti specifiskas motocikla darbības īpatnības (galu galā sacīkstēm tiek izmantoti pavisam citi motocikli), vai mehāniskā kārba ir tik ļoti nepieciešama? Ne visi cilvēki uzskata, ka prieku no braukšanas var gūt, nemitīgi spaidot sajūgu un pārslēdzot pārnesumus. Braucot ar „automātu”, jūs netērējat savu uzmanību, lai izvēlētos dzinēja darbības režīmu, kā tas ir mehānisko kārbu gadījumā. Tātad — jo mazāk uzmanības jūs veltāt motociklam, jo vairāk uzmanības jūs varat veltīt kustības drošībai un braukšanas prieku baudīšanai. Beigās sanāk, ka automātiskā transmisija palielina kustības drošību. Vienīgi pats par sevi uzprasās jautājums: vai tiks ieviestas arī pārmaiņas motociklu vadīšanas tiesībās — ar atzīmi, ka braucējs drīkst vadīt motociklu tikai ar automātisko kārbu?
Publicēts: autonews.lv
10.06.2014
Par to, ka konkursā “Latvijas gada motocikls 2014″ uzvarēja “KTM 1190 Adventure”, jau ziņojām. Tiesa, daudzi cienījami žūrijas locekļi par gada motociklu atzina citus, pat kardināli cita tipa braucamos. Kāpēc?
Bet vispirms dosim vārdu žūrijas padomes priekšsēdētājam Oskaram Irbītim, lai raksturotu gan uzvarētāju, gan pēdējās vietas ieguvēju triciklu “CAN-AM Spyder RT”, kuru neviens neievēlēja pirmajā piecniekā un kas arī tehniskajā vērtējumā savāca vismazāk punktu.
Oskars Irbītis (tieslietu eksperts, pats brauc ar ielas “Honda” motociklu): “”KTM 1190 Adventure” ir austriešu pamatīgumā taisīts darba zirgs, kas piemērots visiem ceļiem un visiem laika apstākļiem. Kvalitatīvi un tehniski labi izstrādāts, jo nāk no sporta motociklu ražotāja. Citu firmu jaunajiem braucamajiem nereti gadās atsaukumi tehnisku nepilnību dēļ, bet par “KTM” to nedzird. No izturības un piemērotības viedokļa tas varētu būt Latvijas gada motocikls, bet diemžēl cenas dēļ tas nekļūs populārs. Tāpēc pats balsoju par ko piezemētāku: ielas “Honda NC750XD” moci.
“CAN-AM Spyder RT” tricikls ir kaut kas starp klasisko motociklu un klasisko auto, arī vadāmība tāda, tāpēc žūrijai tas neiepatikās. Divi riteņi priekšā, viens aizmugurē. Sākumā sajūta, ka neturas uz ceļa. Pēc būtības ar to jābrauc kā ar sniega motociklu. Uz grants seguma var ļaut izslīdēt aizmugures ritenim un gūt baudu no vadāmas sānslīdes. Pozitīvākais: vari braukt uzvalkā un ar daudz mantām. Diemžēl Latvijas apstākļos pilsētā nevar gūt motocikla priekšrocības tricikla platuma dēļ, ārpus pilsētām labi ceļi ir īsi, bet uz sliktiem savācas daudz bedru, jo tricikls iet pa trijām sliedēm.”
Uģis Spēlmanis (motoinstruktors, brauc ar “Harley-Davidson”): “Nobalsoju par ielas motociklu “MV AGUSTA Brutale 800 Dragster” vairāku iemeslu dēļ. Acij tīkams un atšķirīgs dizains. Dinamisks un jaudīgs. Un ērti sēdēt, kas ir diezgan daudz tāda tipa motociklam. Jaunu cilvēku braucamais. Ja man nebūtu vairāk par 30 gadiem, es tādu ņemtu un skraidītu pa ielām.”
Nils Freivalds (Latvijas Motosporta federācijas pārstāvis, brauc ar “Harley-Davidson”): “Es personīgi ar “KTM” enduro motociklu braukt negribu: nepatīk stāvus sēdēt. Man vajadzīgs garo ceļu braukšanai nepieciešamais komforts. Tāpēc mana izvēle bija “Harley-Davidson FLHTCU Electra Glide Ultra Classic”. Liels kuģis, kura dzinēja grieze uztaisīta tā, ka tas ceļas no jebkura ātruma. Man bijuši arī japāņu moči: tie klab un brakšķ, šis klusi aiziet. Jā, cena liela, bet lietotiem hārļiem tā vienmēr ir patīkama.”
Ģirts Timrots (žurnālists, brauc ar “Honda” krosa motociklu): “Izvēlējos ielas motociklu “BMW S 1000 R”. Kaut kā mums sakrita frekvences. Labs paātrinājums, ārkārtīgi precīzs instruments: kā plakanknaibles par 30 eiro iepretim kādām par diviem eiro. Tehnoloģiski pilnīgs. Pilsētā ļoti labs, žēl tikai, ka nav automātiskās ātrumkārbas. Ikdienā varbūt nav pats parocīgākais, pa zemes ceļiem vispār labāk nebraukt, bet mūsdienās motocikls jau nav praktisks braucamais. Tās ir emocijas un sajūtas.”
Anrijs Anspoks (portāla “Motopower” īpašnieks, brauc ar “KTM” enduro): “Tehnoloģiski “BMW” ir priekšā visiem. Jā, nav automātiskās ātruma kārbas, taču – vai vajag? Piederu pie tiem, kas uzskata, ka mocim jābūt ar ātruma kloķi, redzamu un dzirdamu izpūtēju un citām lietām, kas raksturo kārtīgu motociklu. Mana izvēle uz tūrisma “BMW R 1200 RT” krita arī tāpēc, ka novērtēju inženieru spēju uztaisīt divu cilindru “Boxer” tipa 125 zirgspēku dzinēju bez vibrācijas, tas daudz neatpaliek no lielā brāļa “BMW K 1600 GT”, kam seši cilindri rindā. Toties mazāks un lētāks.”
Ģirts Vilnis (motoinstruktors, brauc ar “Honda” enduro): “Mans favorīts enduro motocikls “BMW F 800 GS Adventure” vadāmības ziņā ir līdzīgs uzvarētājam “KTM”, bet manam augumam – 196 centimetri – atbilstošāks un ērtāks. Citi runā par emocijām, bet man svarīgāks fiziskais aspekts, jo sezonā ar motociklu daudz nobraucu, tas ir arī mans darbs. Kā jebkurš enduro motocikls piemērots Latvijas apstākļiem. Labi, ka var atslēgt visas elektroniskās palīgierīces un ļauties dabiskai braukšanai.”
Es pats braucu ar “Honda” enduro – nobalsoju par lielāko un spožāko: tūrisma motociklu “BMW K 1600 GT”. Tie laikam ir dzīves laikā iegūtie kompleksi. Pēc 50 kubikcentimetru mopēda “Verhovina”, 350 kubikcentimetru “Jawas”, 400 kubikcentimetru “Kawasaki KLE” iespiest starp kājām automašīnas dzinēju (1600 kubikcentimetri, seši cilindri) uz diviem riteņiem ir neaprakstāma bauda. Plus ērtības un komforts, tajā skaitā gaitas komforts. Skaņa kā klusinātai lidmašīnai. Gribētos gan priekšā lielāku riteni, lai labāk varētu izņemt Latvijas bedres. Tā aizrāvos, ka par piemērotību Latvijas apstākļiem aizmirsu. Sanāca tāds brīvdienu piedzīvojums. Ikdienā: atpakaļ uz enduro! Vai tā ir “KTM”, “Honda”, “Yamaha” vai kāda cita marka, tas jau ir patikšanas un naudas jautājums.
publicēts: www.la.lv
23.07.2014
Noslēdzies Latvijā pirmais motociklu konkurss.
Manuprāt, konkursa "Latvijas gada motocikls 2014″ beigu rezultāti ir gan gaidīti, gan pārsteidzoši.
Gaidīti, jo uzvarēja Latvijas dažādajiem ceļiem vispiemērotākā motocikla tipa – enduro – pārstāvis.
Gaidīti, ka savā starpā ar enduro motocikliem konkurēja ielu un sporta motocikli, kas Latvijā ir populāri un žūrijas locekļu iecienīti braucamie.
Gaidīti, ka līderos nebija tūrisma un paaugstināta komforta braucamie, kas tehniski ir virsotnes, taču tradīciju un lielās cenas dēļ Latvijā ir mazskaitlīgi.
Pārsteidza, ka "Harley-Davidson" motocikli, kas ir vairāku vērtētāju iecienītākā marka, ieguva tikai 13., 20. un 22. vietu, kaut gan pirms konkursa rezultātu pasludināšanas mēļoja, ka savējie iebalsos savējos… Lai arī šobrīd "Harley-Davidson" gluži vairs nav braucamie ar moskviča tehnoloģijām, kurus pārdod par BMW cenu, piemēram, "FLHTCU Electra Glide Ultra Classic" personīgi iedevu 5. vietu, jo tas man likās komforta augstākā klase, savējie tomēr pievīla.
Pārsteidza sporta tipa "MV Agusta Dragster 800″ 2. vieta, jo nesaprotu, kur un kā Latvijā to var lietderīgi izmantot.
Pārsteidza, ka žūrijas atzinību neieguva "Honda" motocikli ar lielisko automātisko pārnesumu kārbu, kas personiski man ļoti patika. Izskanēja pat versija: motocikli ar automātu ir motokapi…
Par to, ko par konkursa rezultātiem un Latvijas jauno motociklu pasauli domā citi žūrijas locekļi, kādu citu reizi. Vien piebildīšu, ka atsevišķās nominācijās par gada tūrisma motociklu atzina "BMW K1600GT", piedzīvojumu – "BMW R 1200 GS Adventure", paaugstināta komforta – "Honda CTX 1300″, sporta – "MV Agusta F4 1000″, ielas – "BMW S 1000 R".
Publicēts: www.la.lv
15.07.2014
15.07.2014
15.07.2014
15.07.2014
15.07.2014
14.07.2014
14.07.2014
10.07.2014
08.07.2014
19.06.2014
19.06.2014
10.06.2014
06.06.2014
28.05.2014
22.05.2014
22.05.2014
22.05.2014
15.05.2014
13.05.2014
08.05.2014
08.05.2014
08.05.2014
05.05.2014
03.05.2014
29.04.2014
28.04.2014
28.04.2014
26.04.2014