Ne moto, ne auto – kvadricikls. Kam piemērots, kā izvēlēties?

publicēts: www.la.lv

Foto - Artis Drēziņš. Kvadricikls ir ērti lietojams gan vienatnē, gan divatā.

Viedoklis

Tieslietu eksperts Oskars Irbītis: "Kvadricikli ir visai specifiska tehnika ar specifisku lietojumu un arī specifisku prieku, ko tie sniedz. Ir mēģināts salīdzināt šos braucamrīkus ar motocikliem, kā arī ar neliela izmēra auto vai pat traktortehniku. Bet kvadricikli tomēr ir un paliek atsevišķs transporta veids, pēc būtības visurgājējs.

Tā kā esmu pilsētnieks, nevis mednieks, zemnieks, mežinieks, tad man ir grūti izvērtēt kvadricikla praktisko pusi. Man tie ir lieliski braucamrīki, ar kuriem draugu pulkā izbraukt kādu bezceļu taku, pārbraukt ne visai dziļu upīti, izbaudīt vadāmu sānslīdi. Kā motociklists, izbraucot ziemā ar kvadriciklu, saņēmu lielisku enerģijas devu, gaidot pavasari un motosezonu."

Ar kvadriciklu šodien nevienu nepārsteigsi, kaut gan joprojām tas daudziem ir un paliks svešinieks, daļa tikai pēc krietna laika prakses ar dažādiem divu un četru riteņu braucamajiem ļausies jaunatklāšanas priekam.

Arī es pēc vairāk nekā trīs gadu desmitu vizināšanās ar dažādiem braucamlīdzekļiem nolēmu pirmoreiz sēsties uz kvadricikla. Vai nav par vēlu?

Tiesa, uz šo gājienu mani izprovocēja “Gada motocikla” konkursa organizētājs Arnis Blodons, kurš aicināja piedalīties mediju testos, sakot: ja vari noturēt enduro motociklu, tad nebūs problēmu. Vai patiešām? Kā reizi vēl mugura iesāpējās…

Un tātad: uzņēmuma SIA “SDK” kanādiešu zīmola “Can – Am” 2015. gada ekonomiskās klases kvadricikls “Outlander L”. Tā pati kompānija (“Bombardier”), kas ražo arī lidmašīnas (tās izmanto arī mūsu pašu “Air Baltic”). Lētākais variants (no 6000 eiro, kas jau tuvu ķīniešu ražojumiem) ar “Rotax” 427 kub. cm šķidrumdzesēšanas četrtaktu dzinēju, 38 zirgspēki. Ir gan vienvietīgi, gan divvietīgi. Automātiskā variatora ātrumkārba. Var braukt ar diviem vai visiem četriem velkošajiem riteņiem. Ir stūres pastiprinātājs, ko var noregulēt uz dažādu jutīgumu. Nepieciešama B kategorijas autovadītāja apliecība.

Notikuma vieta: Līgatnes meža ceļi un pļavas. Daži grādi mīnusos un sniegs. It kā jau vairāk prasītos pēc sniega motocikla.

Daži pārsteigumi

Tomēr arī kvadricikls izrādās pilnīgi piemērots šādiem laika apstākļiem. Kaut arī īss un ne briesmīgi plats, tas negāžas un neizslīd, jo ir zems smaguma centrs un apbrīnojami mīkstas riepas. Kā norāda “SDK” direktors Jānis Kivlenieks, normāls gaisa spiediens ir 0,3 – 0,4 atmosfēras, tam noteikti nevajadzētu pārsniegt 0,5. Tas tāpēc, ka riepas kvadriciklam daudz vairāk nekā citiem braucamlīdzekļiem kalpo kā amortizācijas līdzeklis, kā saka, “izgaršo”, “aptin ap sevi” ne tikai nelīdzenumus, bet arī palielus akmeņus un celmus. Protams, katrai stabilitātei ir robežas, ko pierādīja motoinstruktors Uģis Spēlmanis, vispirms nejauši strauji pagriezienā iebraucot bedrē, pēc tam jauši – lai saprastu, kā pareizi krist. Galvenais secinājums: ja gāžas, vislabākais ir smuks kūlenis ar pārvēlienu pēc iespējas tālāk no kvadricikla. Likt kāju pie zemes ar domu noturēt līdzsvaru (kā motociklam) nav jēgas, jo ar to gāšanos tāpat neapturēs, var sanākt vēl sliktāk, ka kāja paliek zem braucamā. Tas jākontrolē, jo refleksiem ir spēks: man kāja pagriezienos reizēm pati spērās sānis no kāpšļa, riskējot aizķerties aiz kāda koka vai sasalušas ceļa grumbas. Kā skaidro tieslietu eksperts Oskars Irbītis, vadot motociklu (divratu), mēs izmantojam žiroskopiskos efektus un precesijas spēkus – motocikla rotējošās detaļas (riteņi, motors, transmisija) rada savdabīgu stabilizējošo efektu, ko varam efektīvi izmantot, vadot motociklu. Motocikls tiek vairāk vadīts ar sasvēršanu, mazāk ar stūri. Kvadriciklam ir četri riteņi, un nekādas runas par kaut kādu sasvēršanu vairs nevar būt. Šajā gadījumā vadīšana notiek līdzīgi kā motociklam ar blakusvāģi – ar kantēšanas palīdzību – sveroties uz līkuma iekšpusi un darbojoties ar stūri. Arī kāju pie zemes piemest nesanāks (traucēs virsbūve, kāpšļi), un, ja arī sanāks, tad noliksiet kāju tieši zem aizmugurējā riteņa ar visām no tā izrietošajām sekām…

Pārsteidza, ka stūre kā mocim, bet gāzes rokturis negriežas – gāze jādod ar labās rokas īkšķi, ar tādu kustību, kā velosipēdam pārslēdz ātrumus. Tā arī nepieradu. J. Kivlenieks gan ir pārliecināts, ka pierašana ir tikai laika jautājums. Tāda īkšķa svira esot drošības jautājums, jo ikdienā kvadriciklu galvenais ir noturēt – turēt ar rokturi, kas vienlaikus palielina dzinēja apgriezienus, sevišķi pagriezienos, var būt bīstami. Tiesa, sporta sacensībās gāzi dod ar rokturi, arī daļa brīvdienu braucēju pārtaisot uz šādu sistēmu. Iespējams, es arī būtu viens no viņiem – kaut kā neērti un arī nogura, nosala īkšķis.

Vēl pārsteidza, ka stundas braucienā pa mežu ne reizi neizmantoju ne rokas, ne kājas bremzi. Arī stājoties, šķērsojot upi un braucot no kalna. Vienkārši nevajadzēja, jo bremzes funkcijas lieliski pildīja variatora siksnas vai, vienkāršāk runājot, braucamais bremzējās ar dzinēju. Protams, ja trakotu, bez bremzēm neiztiktu.

Bet netrakoju. Mans komforta ātrums pļavās un meža ceļos beidzās pie 50 km/h. Daži kolēģi gan rāva līdz 90 km/h. A. Kivlenieks stāsta, ka prakse rāda – komforta ātrums vidējam braucējam ir apmēram līdz 80 km/h. Protams, daudz kas atkarīgs no brauktuves un līkumiem, bet uz normāla ceļa līdz šādam ātrumam kvadricikls neuzrādot nestabilitātes pazīmes. Ātrāk gan jau nepieciešama zināma meistarība, lai tiktu galā ar fizikas likumiem. Bet esot arī tādi braucēji, kam arī 130 km/h ir par lēnu…

Degvielas patēriņš atkarīgs no apvidus un kvadricikla lietošanas veida (var vilkt piekabi, šķūrēt sniegu, riteņus apmainīt pret kāpurķēdēm utt.) – 7 – 20 litri uz 100 kilometriem.

Visu cieņu enduro motociklam, bet ar to šādu upi šķērsot var tikai profesionālis (un arī – ja neuzbrauc glumam akmenim), bet ar kvadriciklu – pat iesācējs. Foto - Arnis Blodons

Vai pirkšu?

Kvadricikli esot lauksaimniekiem, mežiniekiem, gāzes, naftas vadu, zivju dīķu, viesu namu apsaimniekotājiem, armijniekiem, vienkārši šā braucamā mīlētājiem. Vai esmu vai būšu viens no viņiem? Godīgi teikšu, ka ne, lai gan apzinos, ka būtu ceļi un neceļi, kur, netiekot ar savu opeli vai enduro motociklu, ar kvadriciklu tiktu, bet cik bieži ir šīs reizes? Maz. Eh, vienīgi, rudenī sēņojot, kvadricikls noderētu. Ar motociklu sēņot braukt baidos. Pirmkārt, liekas, ka divriteņu braucamo, kaut kur uz vairākām stundām noliekot (lai arī kā saslēgtu), var neģēļi aizstumt vai apzagt, otrkārt, vienmēr ir jautājums, kur likt ķiveri, liekās drēbes un pašas sēnes. Bet kvadriciklu tā vienkārši neaizstumsi, tajā vairāk var salikt vai piekabi pielikt. Un tas jau jāzog kā automobilis. Kaimiņš gan teic, ka šādu braucamrīku pirkšot. Vienreiz jau bijis, bet vienā no pirmajiem braucieniem ielicis kokos, sasitis braucamo un sasities pats, kļuvis bail par sevi un pārdevis. Tagad kļuvis rāmāks un atkal sākot gribēties braukt ar kvadriciklu.

Vēl jāpiebilst, ka ir kvadricikli ar jaudīgiem dzinējiem un kāpurķēdēm, sešiem riteņiem un pat tāds kā bagijs ar auto stūri. Bet par tiem jau cits stāsts.

Lasīt vairāk...

11.02.2015

BMW R nineT

90 gadu jubilejai par godu, BMW motociklu ražotājs ir dāvājis visiem šīs markas cienītajiem tiešām jauku modeli. BMW nine-T. Tas ir motocikls, veco laiku braucējiem. Jeb tā saucamajiem Old School Boys. Konceptā ietilpst ir 2 riteņi, dzinējs, rāmis, dakša un 2 stūres ragi. Un vēl atrodama vieta bākai un beņķītim. Ar to papildus aprīkojuma iespējas ir izsmeltas.

Par dzinēju. Nekādu jauno konceptu, nekādu šķidrumdzešu. Vecais, labais gaisa-eļlas opozīts ar sauso sajūgu. 4 vārsti uz vienu cilindru. Kopējais darba apjoms - 1170 cm3. 110 Zs pie 7750 apgr./min. un 119 Nm pie 6000 apgr./min. Vienkāršu trubu rāmis, normāla „dakša” – nekādi „tele” un „para” lēveri. Apaļa lampa un pavisam vienkāršs mēraparātu panelis. Divi apaļi BMW pulksteņi. Ātrumam un apgriezieniem. Zaļgans šķidro kristālu lodziņš a la deviņdesmitie. Tas ir arī viss. Bāka ir izpildīta stilizēti Cafe Racer stilā ar nedaudz iespiestiem sānu ielaidumiem, pie kuriem piekļaut ceļgalus. Ar vienu mono sēdekli, kuru var konstruēt kā tādu lego klucīti. Te var pielipināt arī otram sēdētājam vietu. Jāsaka, ka motocikla koncepts ir domāts tiem, kuriem patīk pārbūvēt savu braucamrīku visneiedomājamākos veidos. Patiesībā šo modeli tirgū palaida kā eksperimentu. Kuru no moto mākslas gigantiem varētu interesēt šī motocikla pārveide? Viens no tiem ir Rolands Sends (Roland Sand), kurš izveidojis savu versiju par sacīkšu tēmu ar 70. gadu stilistiku. Šim motociklam marķējums ir BMW R 90 S.

Ja paliekam pie standarta versijas BMW nine-T, tad tas ir absolūts izklaides rīks jeb rotaļlieta vīrietim, kurš ir pašpietiekams. Nekādu ceļojuma somu, nekādu lieku liberiņu. Tikai 4 zelta kredītkartes, un dodamies kurp degums rāda. Iespējams, ka līdzi varat paaicināt divus tādus pašus „jefiņus”. Vācu dizaineri savos zīmējumos par papildaprīkojumiem norāda, ka uz motocikla var uzsiet vienu kārtīgu celojuma somu. To jūs varat izdarīt tikai tad, ja aizmugures sēdvieta atstāta pieskrūvēta.

Motocikla izplūdes sistēma jau standartā ir divas kārtīgas bavāriešu taures, kuras piedāvā nomainīt pret Akrapoviča solo „trubu”. Jāsaka, ka man vislabāk patīk versija ar izliekto izplūdes sistēmu, kura neaizsedz aizmugurējo riteni. Ļauj baudīt tā tehnoloģisko stiprinājuma risinājumu.

BMW nine-T šasija ir aizgūta no ražošanas sen noņemtā opozītsporta motocikla HP2 Sport (nebija slikts braucamais). Arī bremzes ir tās pašas. Priekšā monobloka Brembo, kaut arī dakša aizgūta no S 1000 RR. Vienīgā atšķirība no vecā modeļa ir Eiropas Savienības direktīva, kas liek motociklos iekļaut obligāto ABS.

Pircējam tiek piedāvāta ocija - iegādāties komforta sēdekli, kas sastāv no 2 daļām. Aizmugurējo iespējams apklāt ar alumīnija vāciņu. Atskrūvējot 8 skrūves, aizmugurējo daļu noņemam.

Cena. BMW nine-T motocikls nav lēts. Tas maksā ap 15 000 eiro. Taču tā unikalitāte, nelielā sērija to padarījusi par deficītu visā Eiropā. Latvijai tika iedalīti 2 šī motocikla eksemplari, kuri tika nopirkti jau pirms šis sadalījums stājās spēkā. Manā uztverē BMW nine-T ir motocikls ar lielo burtu, ietver sevī visas tās lakoniskās īpašības, ko saprotam ar motobraukšanas prieku. Nedaudz vientuļi, nedaudz neērti, bezgala romantiski.

Arnis Blodons

Lasīt vairāk...

08.05.2014

Kurš mocītis foršāks?

25.05.2017

Ētikas kodekss

Konkursa „Gada Motocikls”žūrijas dalībnieka

Ētikas Kodekss

 

1. Žūrijas dalībniekam ir jāievēro konkursa nolikums un šis Ētikas kodekss.

2. Ētikas kodekss nosaka žūrijas dalībnieka uzvedības un konkursā pieteikto motociklu vērtēšanas principus, kā arī komunikācijas veidu ar iesaistītajām personām un medijiem.

3. Konkursa žūrijas dalībniekiem ir jābūt nozares profesionāļiem, ekspertiem, moto transporta entuziastiem, jāorientējas moto nozarē, jābūt moto vadītājam, jāprot vadīt motociklu.

4. Žūrijas dalībniekam ir jābūt objektīvam savos vērtējumos un izteikumos.5. Žūrijas dalībniekam ir jāizvairās no iespējamiem interešu konfliktiem.

6. Žūrijas dalībnieka pienākums ir nepieļaut jebkura veida korupciju un par šādiem gadījumiem nekavējoties ziņot konkursa organizatoriem.

7. Žūrijas dalībnieka pienākums ir neizmantot savu žūrijas dalībnieka statusu personīgā labuma gūšanai.

8. Žūrijas dalībnieka pienākums ir izbraukt ar visiem viņa vērtēšanai nodotajiem transporta līdzekļiem.

9. Žūrijas dalībnieka pienākums ir detalizēti iepazīties ar vērtējamā transporta līdzekļa tehniskajiem datiem, ekspluatācijas noteikumiem, tehniskās apkalpošanas datiem, pārdošanas datiem un citu saistīto informāciju.

10. Žūrijas dalībnieka pienākums ir balsot atbilstoši izstrādātajai balsošanas sistēmai, ar ko katru žūrijas dalībnieku iepazīstina konkursa organizatori.

11. Žūrijas dalībniekam ir pienākums saglabāt konfidencialitāti konkursa organizatoru norādītajos jautājumos.

12. Žūrijas dalībnieka pienākums ir popularizēt konkursu „Gada Motocikls”, tai skaitā sociālajos medijos.

13. Žūrijas dalībniekam ir pienākums ievērot Ceļu satiksmes noteikumu prasības un citus Latvijas Republikā spēkā esošos likumus un normatīvos aktus.

14. Žūrijas dalībnieka pienākums ir ievērot viņa rīcībā nodota transporta līdzekļa ekspluatācijas noteikumus.

15. Žūrijas dalībniekam pienākums ir atbildīgi izturēties pret viņa rīcībā nodoto transporta līdzekli un citām materiālajām vērtībām.

16. Katrs Žūrijas dalībnieks ir pats pilnībā atbildīgs par savu rīcību un tās sekām, par visiem potenciālajiem zaudējumiem, kurus viņš var nodarīt konkursa dalībniekiem, piedaloties konkursa pasākumos.

17. Žūrijas dalībniekam ir jāievēro vispārējās pieklājības un ētikas normas savstarpējā saskarsmē un saskarsmē ar citām iesaistītajām personām.

18. Žūrijas dalībniekam ir pienākums nekavējoties mutiski un rakstiski ziņot konkursa organizatoriem par viņam zināmajiem konkursa nolikuma un ētikas kodeksa pārkāpumiem.

Arhīvs