2025 Dalībnieki

Skatīt vairāk...

Mazais “tīģeris” iekož lielajam BMW

8. jūlijs, 2018rtis Drēziņš


Man nekad, rakstot par konkursa “Latvijas Gada motocikls” dalībniekiem, nav paticis konfrontēt savā starpā motociklu ražotājus, īpaši vēl ar BMW, kuru motociklus daudzi uzskata par labākajiem pasaulē, daži modeļi savā klasē tādi noteikti arī ir. Katram mocītim ir sava vieta uz pasaules, savas labās un sliktās puses. Bet ko lai dara, ka jauno britu firmas “Triumph” vidējas kubatūras enduro modeli “Tiger 800” (cipari nozīmē dzinēja kubatūru; 95 zirgspēki) katrs sevi cienošs Eiropā rakstošs motožurnālists salīdzina ar analogas klases BMW motociklu?

No vienas puses tas droši vien ir objektīvi, no otras – gan jau arī subjektīvi, jo gribas izgaršot, ka kāds “britu tīģeris” ielaužas BMW solīdi koptajās aprindās un mēģina izraut arī sev kādu kumosu. Man bija izdevība jauno “Tiger 800” notestēt maršrutā Ķekava – Jaunjelgava – Madona – Ērgļi – Ogre – Rīga. 384 km, vidējais ātrums 52 km/h, degvielas patēriņš 5,05 l/100 km. Šoseja, pilsētas, nedaudz arī zemes ceļi. Bet vispirms nedaudz par pašu “Triumph” uzņēmumu.

Dzima agri un pārdzima ar jaunu spēku
“Triumph” motociklus sāka ražot ātrāk nekā tādi grandi kā vācu BMW un amerikāņu “Harley – Davidson” – 1902. gadā. 19./20. gadsimtu mija bija laiks, kad pasaulē motociklu ražotāji parādījās kā sēnes pēc lietus. Nesen izgudrots, motocikls nāca modē. “Triumph” nebija gluži pirmais, bet šobrīd ir vecākais no tiem dažiem ražotājiem, kas palikuši pāri no vairākiem desmitiem uzņēmumiem, kas Anglijā radās motociklu buma laikā.

Zīmīgi, ka ideja par močiem radās migrantiem no Vācijas Betmanam un Šultem, turklāt tolaik klasiskā veidā: kā turpinājums šujmašīnu, velosipēdu eksportam un ražošanai. “Triumph” izdevās dabūt lielus pasūtījums I un II pasaules karā (ne tikai motociklu piegādē, arī citai tehnikai un rezerves daļām), kas arī deva labus attīstības impulsus. Starpkaru periods: veiksmīgs, daudzas inovācijas. Pagājušā gadsimta 40. – 50. gados briti negaidīti labi paņēma ASV tirgu, tai skaitā, Holivudas filmas un aktierus. “Triumph” moči joprojām populāri amerikāņu aktieru vidū, ar tiem braukuši un brauc, piemēram, Klūnijs, Īstvuds. Šobrīd briti ASV tirgū esot iecienītāko pieciniekā kopā ar “Harley-Davidson”, BMW, “Ducati” un “Honda”.

60. gados sākās britu noriets. “Triumph” nespēja pretoties lētākiem un dažkārt arī labākiem japāņu ražotājiem, elpu atguva BMW un citas Eiropas firmas, populāri kļuva amerikāņu “Harley – Davidson”. Tas rezultējās ar uzņēmumu bankrotu 1983. gadā.

Bankrotējušo “Triumph” nopirka miljardieris Džons Blūrs, kurš nesteidzīgi septiņu gadu laikā atjaunoja ražošanu. Gan klasiskos modeļus ar divcilindru dzinējiem, gan izstrādāja modeļus ar īpašiem – trīscilindru- dzinējiem. Tiem pakaļ Blūrs devies uz Japānu, kur izdevies no kāda ražotāja sadabūt trīscilindru dzinēja izstrādnes un tās modernizēt atbilstoši mūslaiku prasībām.

“Triumph” līdz šim tirgots arī Latvijā, bet tikai kopš šā gada ir savs dīleris: SIA “SDK”. Ir neliela, bet stabila dažu desmitu latviešu – “Triumph” mīļotāju kopiena. Tuvākie konkurenti: BMW, KTM, “Honda”.

“Mūsu moči nav kvalitātes ziņā zemāki par konkurentiem. Atšķirība ir “garšā”. “Triumph” pievienotā vērtība ir vēsture un sava oriģinālā seja, īpaši, dzinējs. Cenu politika: vispilnākajai komplektācijai jāmaksā aptuveni tik, cik konkurentiem maksā “plikākais” modelis. Piemēram, “Tiger 800″ šobrīd maksā no10 900 līdz 14 900 eiro. Pirmie motocikli jau pārdoti,” man saka dīleru pārstāvis Arnis Blodons.

Viss kā vajag un pat labāk

“Tiger 800” aprakstu gribētu sākt ar joku. Stūre britu mocim atrodas pareizajā pusē… Tāpat kā gāzes “ručka”. Vienu brīdi domāju, ka motocikla “ķepiņa” novietošanai stāvēšanā varētu būt arī otrajā – labajā – pusē, bet nekā. Vienu lietu gan briti maina, eksportējot motociklus uz zemēm, kur brauc pa ceļa labo pusi. Nu, ko? Pat motociklu guru dažas sekundes jāapdomājas, kad izdzird šo jautājumu. Jā, pareizi: maina priekšējā luktura stiklu, lai nežilbinātu pretim braucošu: kā zināms, stikli pa ceļiem braucošajai tehnikai tiek konstruēti tā, lai vairāk gaismas būtu grāvja pusē, mazāk – pretimbraucošajam acīs.

Eiropas motospeciālisti uzskata, ka “Tiger 800” patiesi vēlas pakaitināt brāli divcilindrīgo BMW 800850 un neļaut tam turpināt zināmu monopolstāvokli savā nišā. Izskatās, ka kaitināšana ir izdevusies: no vienas puses vizuālais izskats un detaļu kvalitāte līdzīga, bet no otras puses nedaudz zemāka cena un, protams, trīscilindru dzinējs, par kuru gandrīz visi dzied slavas dziesmas. Protams, vienmēr atradīsies kādi, kam patīk divu cilindru patiešām lieliskā BMW dzinēja dziesma, jauda un burbuļošana, bet trīs cilindri ir trīs cilindri. Tas jau it kā dabiski: jo vairāk cilindru, jo vienmērīgāk un elastīgāk strādā dzinējs.

Konkrēti “Triumph” ar saviem trīs cilindriem panācis, ka dzinējs lieliski ar maksimāli lielu griezi strādā arī zemos apgriezienos, vienmēr viens no virzuļiem ir darba stāvoklī un dod kloķvārpstai virzību. Ne velti “Triumph” iecienīti mototriku meistaru vidū, kur zemiem apgriezieniem ir milzīga nozīmē. Kāds eksperts pat salīdzina šo iekšdedzes dzinēju ar elektrisko dzinēju. Nezinu, ar elektromoci (ir arī tādi!) vēl neesmu braucis. Vēl saka, ka britu inženieri šo dzinēju nostrādājuši līdz tādai pakāpei, ka to varot salīdzināt ar vācu inženieru slaveno BMW boksertipa dzinēju. Nezinu, neesmu inženieris. Bet kā ierindas braucējs protu novērtēt, cik maza vibrācija ir britu radījumam. Starp citu, tas tādiem cilvēkiem kā es, kuri ikdienā nestrādā fizisku darbu un kuriem rokas nav tās stiprākās, var būt nozīmīgi, jo tālos ceļos mazāk nogurst rokas. Mototālbraucēji saka, ka vibrācija nogurdinot arī visu pārējo ķermeni.

Dzinējam ir regulējami seši darba režīmi: no superprofesionāla līdz svētdienas braucējam, arī piemērojami ceļa un laika apstākļiem. Bet ar to vairs nevienu nepārsteigsi. Tāpat kā ar apsildāmiem rokturiem un sēdekli, kruīzkontroli, ABS un pretizslīdēšanas sistēmu.

Patika elektriski regulējams stikls, kas nav visiem šis klases motocikliem. Ērta sēdēšana, arī vadības knibuļi – tie gan ar zināmu britu piesitienu, jāpierod, BMW ir vienkāršāk. Digitāls displejs ar normāla izmēra cipariem. Vēl nesen motopasaulē gandrīz bez izņēmuma modē bija nelielas ciparnīcas vai mazi elektroniski displeji, no kā varētu secināt, ka vidējas un vecākas paaudzes cilvēkiem, kam redze vairs nav vanagasa kā jaunībā, vairs nevajadzētu sēsties uz motocikla. Tā man reiz viens motodīlers arī acīs pateica, kad to pārmetu: piedod, bet tu savos gados vairs neesi šī ražotāja mērķauditorija… Paldies, protams, par komplimentu. Tagad nezin kāpēc gan mode mainījusies uz redzamākiem cipariem, burtiem un simboliem.

Mīnuss: nav navigācijas

Kopumā runājot, “Tiger 800” kvalitātē un izskatā līdzīgs BMW konkurentam, ar savām “odziņām” un plusiem. Ērts, smuks, viegli vadāms. Bet ir arī viens liels mīnuss: nav iespējams displejā dabūt iekšā navigācijas sistēmu. Jaunajā BMW konkurentā tāda iespēja ir. Protams, navigāciju var kādā stiprinājumā piemontēt atsevišķi vai izmantot tālruni. Bet tas ir no sērijas, ka motociklu var salikt no atsevišķām detaļām. Es piederu pie cilvēkiem, kas uzskata, ka mūsu laikos pirkt jaunu automašīnu vai jaunu dārgu ceļojumu enduro vai tūrisma motociklu bez navigācijas vairs īsti nav lāgā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajam “tīģera” modelim navigācija būs.

Pēc “Tiger 800” testēju arī tā konkurentu jauno “BMW F 850 GS”. Pēc lielākoties slavas dziesmas nodziedāšanas “tīgerim”, jāsaka, ka BMW nav gulējis uz lauriem un sniedzis savu atbildi – un vismaz vienā būtiskā aspektā riktīgi, manuprāt, kā saka, ielicis “Tiger 800” lielu “kloķi”. Bet tāda jau ir tehnikas ražotāju ikdiena. Tirgus nosaka attīstību un konkurenci. Par BMW lasiet kādā no nākamajām reizēm.

16.08.2018

Motonācija testē (Sanata.lv)

Motonācija testē (Santa.lv)


NO LABĀS – Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents, 1. motoskolas vadītājs UĢIS SPĒLMANIS, pasākuma idejas autors un rīkotājs ARNIS BLODONS un žūrijas tehniskais direktors OSKARS IRBĪTIS. Biķernieku trasē jubilejas reizē bija pieejams līdz šim nebijis braucamrīku skaits. Tos vērtēja īpaši atlasīta, tehniski advancēta 20 cilvēku žūrija. Tās sastāvā pirmo reizi arī trīs dāmas.

Mainīt močus kā zeķes. Izdomāt savu plānu un taktiku, lai vienā dienā notestētu 42 braucamos. Sajust katra jaudu un dvēseli. Doties Biķernieku trasē un aiz prieka apraudāties. Paspiest roku un uzsist uz pleca idejas autoram Arnim Blodonam. Tas iespējams tikai pasākumā Latvijas Gada motocikls. Šogad tam desmitā jubileja.

NO MARSA LĪDZ…
«Atis Jansons savulaik veidoja pasākumu Gada auto. Mani vienmēr uzkacina tas, kad kāds saka – to nevar izdarīt, motocikls domāts šaurai auditorijai, neesot plaša patēriņa prece. Bet mēs dabūjām gatavu – konkurss Gada motocikls turpina dzīvot jau desmito gadu,» saka pasākuma rīkotājs Arnis Blodons. Viņš uzskata, ka mēs esam motonācija, jo Baltijā tieši latvieši procentuāli ar močiem brauc visvairāk. Pirmā gonka Rīgā notikusi 1902. gadā. «Kad vēl neviens pasaulē nezināja, kas tas īsti ir, atradās divi latvieši, kas sameklēja divus spēkratus ar iekšdedzes dzinēju, pat nezinu, vai tos var saukt par motocikliem, un Marsa velotrekā sacentās. Kopš tā laika mums ir tā dzirkstelīte. Motocikls latvietim ir reliģija. Nav runas par dārgu naudu. Jebkuram normālam lauku vecim garāžā ir kaut kas, sākot no Kovroveca, Javas un beidzot ar Super Enduro.»



ĶERT ZINĀŠANAS
«Šo pasākumu ļoti gaidu, jo noķeru te zināšanas. Vienā dienā vienādos apstākļos var izbraukt ar visiem močiem un salīdzināt. Pateicoties pasākumam, esmu braucis ar visiem motocikliem, kurus tirgo Latvijā, par katru kursantiem varu pastāstīt,» saka Latvijas 1. motoskolas vadītājs Uģis Spēlmanis.
Pirmajos gados dīleru atsaucība bijusi rezervēta. Daudzi atteikušies, bet tagad jautā – kāpēc jūs mani neaicināt? Vaicāts par to, vai Latvijā uzlabojas motobraukšanas kultūra, Uģis atbild: «Iela ir sabiedrības spogulis. Tiklīdz sabiedrība ir agresīva, nomākta, tā dusmas izliekam uz ielas. Tagad mazāk pērk močus ar lielām jaudām. Vairāk skatās uz ielas motocikliem. Nesen ārpus Rīgas braucu garām kādai skolai, skatos – stāv vesela rinda ar mopēdiem un maziem motocikliem. Saiets? Nē, puikas atbraukuši uz skolu…»


JĀNIS VANKS, Drošas braukšanas skolas vadītājs

«Pirmais, kas man šodien ienāca prātā, – esmu atnācis uz moču izstādi. Turklāt varu ne tikai skatīties uz tiem, bet arī izbraukt. Paņem un Biķernieku trasē iekšā! Tas ir megaekskluzīvi. Šoreiz ir divreiz vairāk moču nekā jelkad. Ja nav sistēmas, apmaldīsies. Mana pieeja – lai iesildītos, sāku ar rolleriem, tie ir vissaprotamākie. Sporta močus nevar atstāt uz beigām, jo tad jau ir nogurums, tāpēc ņemu mazās kubatūras, visus dīvainos un dienas otrajā pusē – bezceļniekus.
Motocikls manā dzīvē ienāca diezgan vēlu, kad sāku strādāt Drošas braukšanas skolā. Braucu vairāk nekā 10 gadu. Droša braukšana ar moci ir ļoti interesanta tēma. Pārsteidzoši, bet tā nozīmē arī iemācīties braukt ļoti lēni.»


SABĪNE KOKLAČOVA, LAMSF pārstāve, ātrākā motobraucēja

«Žūrijā esmu pirmo gadu. Motoemociju te noķeru no A līdz Z. Pāris minūtēs katram mocim mēģinu uzķert dvēselīti. Kad sāc braukt, saproti – ir klikšķis vai nav. Šodien man ir vairāki favorīti. Tikko braucu ar Ducati Diavel V4 – reti motocikla mugurā esmu raudājusi. Bet pirmo reizi ar to izbraucu taisnē un apraudājos no tās jaudas un enerģijas. Gribētu katram mocītim veltīt vairāk laika, bet, ja veikts mājasdarbs, izlasītas specifikācijas, pirmo iespaidu var uzķert arī dienas laikā.
Pagājušajā ziemā Spānijā trenējos ar sporta močiem. Vienu sezonu nobraucu Baltijas čempionātā. Kalnu slēpošana ir mans pirmais sporta veids, tas ir ļoti līdzīgs motobraukšanai. Kad slēpo gar mietiem, muskuļu grupas strādā tāpat, kā braucot līkumos ar moci…»


PAULS TIMROTS, Gada motocikls žūrijas priekšsēdētājs

«Nopietns pasākums, izkristalizējusies nopietna žūrija. Moči – ļoti labi pārstāvēti. Te var atrast sev visvairāk piemēroto moci. Ar visiem izbrauc un saproti, kurš vislabāk patīk un kādam nolūkam der. Izmēģini vienu, otru, rodas aizdomas, ka cits ir labāks, izbrauc vēlreiz… Man patika Honda tūkstošnieks. Pat gribētu to nopirkt, jo cena pret jaudu brīnišķīga. Agusta ir pilnīgi psihs itāļu dizains – skaņa un ātrums, automātiskais sajūgs. No lētā gala Royal Enfield ir pacēlušies, kļuvuši stūrējamāki, smukāki, izturīgāki.»


KRISTĪNE ROSTOKA, pirmā CSDD inspektore, kas močiem pieņem eksāmenus

«Žūrijā un testu dienā esmu pirmo reizi. Izbaudu fantastisku gaisotni, motoru rūkoņu. Pati braucu no bērnības – nu jau vairāk nekā 30 gadu. Tā kā tētis aizgāja, kad biju maziņa, vīrietis manā dzīvē bija vectētiņš, kurš radināja pie motocikliem, medībām, makšķerēšanas. Ar lielāko daļu testa moču jau esmu izbraukusi, palikuši tikai daži mazulīši… Motociklu dēļ ir vērts dzīvot!»


ANITA MUIŽNIECE, eksministre

«Ar moci braucu 11 gadu, un man joprojām ļoti patīk javiņa. Ja vajadzētu vizināties pa pilsētu, kāpēc ne? Ar to forši braukt. Stilīgi, ir savs vaibiņš. Te ir daudzi moču, kas būtu piemēroti sievietei. Kopumā var braukt ar visiem, galvenais ir tikt virsū.»


ŽŪRIJAS KOMPROMISS
«Žūrijā ir ļoti dažādi cilvēki ar dažādām gaumēm. Uzvarētājs konkursā – kompromiss starp visu raibo publiku. Jau desmito gadu skaitot punktus, man ir novērojums – tie, kuri nobalso pirmie, parasti izvēlas stabilās vērtības, piemēram, BMW, bet domīgie un ar māksliniecisko ievirzi, nobalso par «interesantajiem eksemplāriem» – itāļu un Ķīnas kapitāla atbalstītajiem ražojumiem,» rezumē žūrijas tehniskais direktors Oskars Irbītis.
Šogad motociklu bijis par pusi vairāk nekā žūrijas dalībnieku, tad nu arī rezultātu izkliede pamatīga. Viss izšķīries tikai balsošanas beigās. Šogad žūrijai īpašā mīlestība bija uz Triumph 1200 Speed Twin – tas saņēma trīs balvas. «Klasika ir atkal cieņā. Jaunajiem brendiem jāpacīnās, lai iekarotu Latvijas motobraucēju sirdis,» atzīst Oskars. «Tikai vienā nominācijā bija absolūts līderis, par kura uzvaru nebija nekādu šaubu, – motorolleru nominācijā visi samīlējās Vespā.
Cilvēks dzīves laikā izbrauc vidēji ar pieciem močiem, es desmit pasākuma gados – ar 500. Te noķeru zināšanas, kas palīdz orientēties tirgū. Tā ir ļoti vērtīga bagāža, kas lieti noder arī darbā.
Konkurss Gada motocikls lielā mērā turas uz tā galvenā organizatora Arņa Blodona. Nezinu, vai kādam citam izdotos dabūt kopā visu šo publiku – moto tirgotājus un vērtētājus,» rezumē žūrijas tehniskais direktors un piebilst: «Katru mēnesi Latvijā pirmoreiz reģistrē vidēji 225 motociklus, gadā – 2700. No tiem ap 1100 ir jauni motocikli. Katrā vasaras mēnesī pie dažādām A kategorijām tiek ap 1000 jauno vadītāju.»

1. VIETA un galvenā balva – Honda CB1000 Hornet SP

2. VIETA – BMW R1300GS Adventure

3. VIETA – Triumph 1200 Speed Twin

Latvijas Ielas motocikls 2025 – Triumph 1200 Speed Twin

Latvijas Lielais piedzīvojumu (Adventure) motocikls 2025 – BMW R1300GS Adventure

Latvijas Mazais piedzīvojumu (Adventure) motocikls 2025 – Aprilia Tuareg Rally

Latvijas Motorollers 2025 – Vespa GTS SuperSport 310 HPE

Latvijas Chopper 2025 – Harley Davidson FXLRST Low Rider

Latvijas Klasiskais motocikls 2025 – Triumph 1200 Speed Twin

Latvijas Sporta motocikls 2025 – BMW S 1000 R

Latvijas Gada motocikla Tautas izvēle – Royal Enfield Classic 650

Latvijas Gada visvairāk pārdotais motocikls – CFMOTO 450MT

Lasīt vairāk...

05.07.2025

VIDEO: Honda CB1000 Hornet SP triumfē Latvijas Gada motocikls 2025 konkursā (iauto.lv)


 
 

05.07.2025

"Tiešām foršs motocikls." Raidījums "Zebra" testē 2025. gada labāko ielas rumaku

www.tv3.lv

“Triumph 1200 Speed Twin” ir atzīts par 2025. gada labāko motociklu divās kategorijās – ielas motocikls un klasiskais motocikls. Testa braucienā ar dzelzs rumaku devās arī raidījuma “Zebra” vadītājs Pauls Timrots.

“Uzsākot braucienu, ir interesanti,” teic Timrots, vienlaikus atzīstot, ka ikviens cilvēks justos priecīgs, ja iegādātos tādu motociklu. “Ļoti strauji paātrinās, nav baigi jāstiepj un jāgāzē. Uzreiz tu pārzini visu tā verķa jaudu. Ar šo var braukt diezgan jestri un diezgan pamatīgi,” atzīst “Zebra” vadītājs.

Novērtējot motocikla vizuālo izskatu, “Zebra” secina – tam ir klasisks siluets, dažas no detaļām gan varētu vēlēties vēl klasiskākas. Vienlaikus īpašniekam ir visas iespējas pašam tās nomainīt uz tādām, kas atbilst klasiskajam stilam.

“Man ļoti patīk bākas aiztaisāmais vāciņš. Ja tādā stilā būtu vēl citas detaļas, tad, visticamāk, motocikls maksātu vairāk,” vērtē Timrots. Sēdēšanas pozīcija gan esot mazliet “sakņupusi”, grūti iztaisnot kājas.

Pauls Timrots
“Zebra” vadītājs
Pauls Timrots

“Ja skatās uz to, kā tas motocikls nāk no rūpnīcas, tas būtu ļoti klasisks un labs braucamais pa kaut kādiem Itālijas kalnu ceļiem. Tam ir smuka, plika šosejas riepa, kāju pozīcija diezgan augstu. Latvijā tādu ceļu nav, bet var uzlikt riepu ar lielākiem protektoriem un mierīgi braukt pa Latgali. Latvijā 80% ceļu tīkla tomēr ir grantētie – tur ir gan ainava, gan prieks braukt ar motociklu.”

2025. gada uzvarētājs “Triumph 1200 Speed Twin” ir vairāk no “dusmīgā gala”. Tam ir pāri par 100 zirgspēkiem, un tas brauc “kā pūpēdītis” – bez liekiem trokšņiem, ar vienmērīgu paātrināšanos, maigi stūrējams. “Tiešām foršs motocikls,” secina Timrots.

Lasīt vairāk...

05.07.2025

Ziņas